Drukāt

Jauniešu projekts Carnikavā noslēdzies

Saulgriezi13No 16. līdz 20. jūnijam Carnikavā viesojās jaunieši no Bulgārijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas, lai „Erasmus+: Jaunatne darbībā” projekta “Be progressive/advanced – Be in culture” ietvaros apmainītos ar tradīcijas un kultūras pieredzi un kopīgi sagatavotu un nosvinētu Vasaras saulgriežus Carnikavā.
ATTĒLU ATSKATS: Saulgriežu darbnīcas
Senās Eiropas Vasaras saulgrieži
Pirmajās projekta norises dienās jauniešiem bija iespēja piedalīties dažādās meistarklasēs – iepazīt senos rituālus kopā ar Ainu un Gvido Tobjiem, zāļu zintis kopā ar Ventspils puses stāstnieci Līgu Reiteri un gatavot lāpas kopā ar folkloras kopas “Putni” saimi, kā arī apmeklēt senās kultūrvēsturiskās vietas Latvijā – Āraišu ezerpili un Drabešu amatu māju, kur meistars Andris Roze stāstīja par senajiem mūzikas instrumentiem, bet amatu mājas saimniece Inese Roze stāstīja un rādīja kā siet Jāņu sieru. Iedvesmojoties no plašā instrumentu klāsta, jaunieši turpat uz vietas izveidoja improvizēto folka orķestri un iemācījās kopīgu skaņdarbu. Kopīgi mācīties dziesmas un dančus bija iespēja arī sadziedāšanās un sadancošanās vakaros. Jaunieši iemācījās pāris kopīgas dziesmas no katras kultūras, kuras vēlāk tika dziedātas Vasaras saulgriežu svinībās Carnikavā. 

Lai sagatavotu un novadītu Vasaras saulgriežus Carnikavas Novadpētniecības centrā, jaunieši jau dienu iepriekš paši cepa maizi un pīrāgus. Devās uz pļavām, lai lasītu ziedus un pārvestu meijas Saules vārtiem. 19. jūnijā – svētku dienā, meistara Artūra Tomsona vadībā sagatavoja svētkiem nepieciešamās lietas – uguns plostu, pūdeli (uguns mucu kārts galā) un svētku ugunskurus, kā arī lāpas, ko bija iemācījušies gatavot iepriekšējās dienās. Katra kultūra noformēja īpašu rituālo ugunskura vietu, kas tika veidota atbilstoši savas kultūras tradīcijai. Pārsteidza bulgāru ugunskurs, kur aiz ugunskura tika novietots metāla vairogs un sānos krusteniski ielikti koki, kas simbolizē noliktus šķēpus, bet lietuvieši, atšķirībā no latviešiem un igauņiem, rituālo uguni paceļ nost no zemes un novieto uz akmens krāvuma. Pasākumam Jāņa bērnu vārtus veidoja lietuvieši. Vārtiem tiek piešķirta īpaša forma, kas simbolizē zirgus un nodrošina sētas un svētvietas aizsardzību. Katrs, kurš gāja caur Jāņa bērnu vārtiem, svētīja ar bērzu zaru slotiņu un ūdeni.

Svētku laikā izskanēja dziesmas un dažādu tautu dejas, bulgāri cepa savu tradicionālo maizi ar sieru un gatavoja vilnas dekorus, igauņu meitenes demonstrēja tradicionālās dejas un zīlēšanu pusnaktī ar vainagu laišanu upē, bet lietuvieši dziedāja sutartīnes, dejoja tradicionālo vīru deju ap pūdeli un mācīja rotaļas. Jaunieši palika nomodā līdz pat rīta gaismai, kad laida Gaujā uguns plostu un devās sagaidīt saules lēktu jūras krastā.

Visi projektā iesaistītie atdzina, ka Carnikavā pavadītais laiks ir nesis jaunu iedvesmu un neaizmirstamus iespaidus. Bulgāri ir sākuši plānot projektu, kas aicinātu jauniešus pievērsties senajai tradīcijai, jo, atšķirībā no Baltijas valstīm, Bulgārijā senā tradīcija netiek pārmantota jaunākajās paaudzēs. Ceram, ka pirmais ERASMUS+ realizētais jauniešu projekts Carnikavā nesīs augļus arī nākotnē. Šobrīd jaunieši apkopo projekta laikā radītos video un foto materiālus, lai izveidotu īsu ieskatu un pamācību par Vasaras saulgriežu svinēšanu, kas varētu noderēt arī citiem jauniešiem Eiropā.

Projektu organizē Carnikavas novada dome sadarbībā ar tautas namu „Ozolaine”, Carnikavas Tūrisma informācijas centru un vietējiem jauniešiem. Projekta partneri ir trīs nevalstiskās organizācijas– Bulgārijas NVO „Open space foundation”, „Lietuvos Jaunimo Ramuva” un organizācija „Eventburg” no Narvas Igaunijā, kas ir Carnikavas sadraudzības pilsēta.

Paldies darbnīcu vadītājiem un svētku kuplinātājiem – Ķoņu folkloras kopai “Dzīne” un Carnikavas “Cēlājiem”, kā arī Ogres danču klubam. Īpašs paldies par nesavtīgu palīdzību un atbalstu Carnikavas Novadpētniecības centra darbiniecēm Maijai Sarkanei un Olgai Rinkus, kā arī Carnikavas pamatskolai un Piejūras internātpamatskolai par palīdzību jauniešu izmitināšanā.