Kļūda
  • [OSSystem] Alledia framework not found
  • [OSYouTube] Alledia framework not found
Drukāt

Carnikavā dzejas dienas sagaida ar koncertu "Dzejnieka mīla"

Carnikavas tautas namā "Ozolaine" 8. septembrī plkst. 19:00 izskanēs dzejas dienām veltīts koncerts "Dzejnieka mīla"
 
Koncertā piedalās mūziķi Jānis Kurševs (tenors) un Agnese Egliņa (klavieres). Kā galvenais akcents programmā ir Roberta Šūmaņa izcilais dziesmu cikls "Dzejnieka mīla", kas ir īstens kamermūzikas gardums.
Kā kontrastu šim romantiskajam, iemīlējušajam dzejniekam mūziķi piedāvā latviešu komponista Jāņa Ķepīša solodziesmu pērli, kuras aizrauj ar savu humoru un neierasto mūzikas valodu, "Traktorista polku", kā arī koncertā būs iespēja dzirdēt Edvarda Grīga, Emīla Dārziņa, Alfrēda Kalniņa un Ingmāra Zemzara muzikālos skaņdarbus.
Dzejnieka-mila A1 Carnikava lapai
 
 
ĪSUMĀ PAR AUTORIEM

Roberts Šūmanis (Robert Schumann, 1810–1856) bijis nozīmīgs romantisma laika vācu komponists un mūzikas kritiķis, kura viedokli uzklausīja un respektēja gan tā laika elite, gan jauno skaņražu paaudze. Kompozīcijas laukā viņš devis ieguldījumu katrā no mūzikas žanriem, bijis kaismīgs novators, sintezējot un veidojot kā jaunus žanrus, tā arī formas. Šodien no Šūmaņa atstātā muzikālā mantojuma regulāri skan viņa klavierminiatūras un solodziesmas. Samērā reti koncertprogrammās iekļaujas komponista vokālinstrumentālie opusi, un, nedaudz biežāk, simfonijas, kas ir visnotaļ interesanti žanra paraugi.

"Dzejnieka mīla" (1840) ir zināmākais starp Šūmaņa dziesmu cikliem. Tā pamatā ir Heinriha Heines dzejoļu krājums "Liriskie intermeco" (Lyrisches Intermezzo, 1822–1823), ko Heine pabeidzis 1823. gadā. Līdz 1840. gadam Šūmanis lielākoties tika komponējis instrumentālmūziku, taču romantiskā mīlas jūsma un laulības ar Frīdriha Vīka talantīgo meitu pianisti Klāru Vīku rosināja jauno skaņradi pievērsties vokālajai mūzikai. Brīnumainajā 1840. gadā radās 130! solodziesmu. Ciklu "Dzejnieka mīla" veido 16 jūsmas pilnas dziesmas (4 no cikla 20 dziesmām publicētas atsevišķi), kas aptver plašu emociju spektru un caur Heines dzejas rindām stāsta Šūmaņa vītu stāstu par jauna mīlnieka jūtām, šaubām, ilūzijām un vilšanos.

Jaunākā paaudze jo īpaši iemīļojusi izteiksmīgo un tēlaino miniatūru – "Kalnu karaļa alā", jaunības jūsmas pārņemtie apcer "Solveigas dziesmā" izdziedāto traģiku, savukārt mūzikā iesvaidītie atzinīgi vērtē Klavierkoncertu, klavieru miniatūras un dziesmas, arī mūziku Ibsena drāmai "Pērs Gints", kas pārdzimusi divās orķestra svītās. Visi iepriekšminētie opusi attiecināmi uz norvēģu tautiskā romantisma celmlauzi, 19. gadsimta otrās puses spilgtāko norvēģu komponistu – Edvardu Grīgu. Edvards Grīgs sevi uzskatīja par romantiķi. Mūzikā un mākslā viņš meklēja skaistumu, iedvesmu smeļoties Norvēģijas gleznainās, nereti skarbās dabas ainavās, norvēģu tautas mūzikā un mistikā, ko apvienoja ar vāciski tradicionālo, Leipcigā gūto šūmanisko kompozīcijas skolu. Enerģiskā miniatūra "Kāzas Troldhaugenā" no "Lirisko skaņdarbu" burtnīcas komponēta 1896. gadā – atceroties Grīgu pāra 25. gadu kāzu jubilejas svinībām, kas risinājās Troldhaugenā, netālu no Bergenas – vietā, kur arvien apskatāma Grīgu māja,, kas nu tapusi par memoriālo muzeju.

Latviešu komponistu – Emīla Dārziņa, Alfrēda Kalniņa, arī Jāņa Ķepīša solodziesmas savulaik veidoja izcilā latviešu tenora Jāņa Zābera pamatrepertuāru. Arī Antiņa loma, kurā Jānis Kurševs debitēja 2015. gada vasarā, Siguldā, bijusi viens no Jāņa Zābera iecienītiem skatuves darbiem, kas aizvadītā gadsimta 60. gados saviļņoja un iedvesmoja klausītājus visā Latvijā. "Jānis Zābers ir viens no maniem elkiem latviešu mūzikā" – gandrīz pirms desmit gadiem, vēl dziedot kopā ar Raimondu Paulu, atzina Jānis Kurševs. Toreiz viņš kvēli sapņoja par operas skatuvi un kautrējās, ja kāds piesauca līdzību abu dziedoņu dabiski plūstošajā, izlīdzinātajā balss tembrā un sapņaini romantiskajā vizuālajā tēlā. Šodien Jānis Kurševs mērķtiecīgi piepildījis sapni par operu un savā solokoncertā drosmīgi iekļāvis kā latviešu, tā pasaules kamermūzikas pērles.

IZPILDĪTĀJI

Dziedātājs Jānis Kurševs uzaudzis Lielplatones pagastā. Vokālo mākslu apguvis pie Vilmāra Vasuļa Jelgavas mūzikas vidusskolā, pie Kārļa Zariņa un Anitas Garančas Latvijas Mūzikas akadēmijā. 2015. gadā Jānis Kurševs debitējis pirmajā lielajā lomā Arvīda Žilinska operā "Zelta zirgs", kur Antiņa lomai Siguldas opermūzikas svētku uzvedumam viņu tika aicinājis svētku direktors Dainis Kalns. J. Kurševs vairākkārt piedalījies arī citos operiestudējumos, dziedot Ilzes Arnes "Līsistratē", Domeniko Čimarozas "Slepenajās laulībās", Ādama Ores operā "Gunda", Antona Rubinšteina "Dēmonā", Georga Frīdriha Hendeļa "Akīdā un Galatejā", Džuzepes Verdi "Falstafā". Viņš vairākkārt sadarbojies ar Latvijas Radio kori, koriem "Juventus", "Sidrabe", Sv. Marijas Magdalēnas draudzes jaukto kori, bet patlaban Kurševs dzied Latvijas Pareizticīgās baznīcas vīru ansamblī "Logos". Pateicoties samtainajam un siltajam balss tembram, Kurševs vairākus gadus veiksmīgi sadarbojies ar Raimondu Paulu, kā arī dziedājis atšķirīgos kamermūzikas koncertos. Dziedātājs atzīst, ka viņam tuva Ingmara Zemzara mūzika, kā arī sprediķi. Jānis Kurševs studē Rīgas Augstākajā Reliģijas zinātņu institūtā (RARZI).

Pianistes Agneses EGLIŅAS skatuves priekšnesumu raksturo drosmīga temperamenta dzirksts un sievišķīgi smalka intuīcija. Viņa vienlīdz spoži iejūtas solistes, koncertmeistares vai kameransambļa dalībnieces ampluā un prot strauji apvienot sava talanta šķautnes.

Viņa ieguvusi Lielo mūzikas balvu 2010 Par izcilu darbu ansamblī un ir laureāte vairākos starptautiskos konkursos Slovākijā, Lietuvā, Somijā un Anglijā par pianistes-koncertmeistares sniegumu. Pianisti Agnesi Egliņu raksturo smalka skatuviskā izjūta, rotaļīga precizitāte, spēles spars un atraktivitāte. Mūziķes karjerai attīstoties, aizvien biežāk norit regulāra koncertēšana ārzemēs. Agnese Egliņa muzicējusi Dienvidāfrikas Republikā, Zambijā, Zimbabvē, Amerikas Savienotajās Valstīs (Ņujorkā, Vašingtonā, Klīvlendā), Igaunijā, Krievijā, Šveicē, Gibraltārā, Itālijā, Vācijā, Austrijā, Albānijā, Norvēģijā, Somijā un citviet. Katru gadu pianiste sniedz vairākas meistarklases Latvijas un starptautiskā līmenī. Pēdējā laikā Agnese Egliņa vairākkārt strādājusi ar jaunajiem mūziķiem Starptautiskajos latviešu jauno mūziķu meistarkursos Siguldā, Starptautiskajos meistarkursos Otingenā, Vācijā, kā arī vadījusi meistarklases Latviešu mūzikas svētkos Madonā un Starptautiskajos koka pūšaminstrumentu kursos Haveā, Spānijā. Kopš 2014. gada vairākkārt sniegusi meistarklases un koncertus Lusakā, Zambijā un Johannesburgā, Dienvidāfrikas Republikā. Agnese Egliņa dzimusi Liepājā mūziķu ģimenē. Pirmo muzikālo izglītību iegūst Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā un vēlāk Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Studijas pianiste turpina Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Cīrihes mūzikas augstskolā, kas absolvēta ar izcilību.
Laiks: 8. septembris, plkst. 19:00
Norises vieta: Carnikavas tautas nams "Ozolaine", Jūras ielā 1a
Biļetes cena: 5 EUR
Biļetes iepriekšpārdošanā no 4. septembra tautas namā "Ozolaine".