Drukāt

Carnikavas bibliotēkā no 22. marta īpaši izcelta deportāciju piemiņai veltītā literatūra

izstadePieminot 1949. gada 25. marta deportācijas, Carnikavas novada bibliotēkā martā īpaši izcelts pieejamās literatūras klāsts, kur lasāms plašs vēsturisks, faktoloģisks un biogrāfisks materiāls par politisko represiju tēmu. Aicinām novadniekus, īpaši jauniešus, lasīt un labāk iepazīt šo mūsu valsts un tautas vēstures lappusi.
 
Šeit tuvāk pastāstāstīts par dažiem no vairāk nekā 50 darbiem, kas pieejami un ir iekļauti bibliotēkas veidotajā deportāciju piemiņai veidotajā izstādē. Izstāde no 22. marta ir pieejama bibliotēkas apmeklētājiem, un bibliotekāres ikvienam palīdzēs izraudzīties īsto grāmatu, lai plašāk iepazītu Latvijas vēsturi. 
  • "Okupācijas varu nodarītie postījumi Latvijā 1940. – 1990." Grāmatā ir plaši aprakstīts okupācijas varas deportāciju cēlonis un tās veicēji, kuru pēdas ved gan uz Latviju, gan PSRS mantinieci – Krieviju.
  • Leons Kuzminskis "Atmiņas par izsūtījumu Sibīrijā". Mūsu novadnieka Leona Kuzminska sarakstītā grāmata Jau vāka citāts liek aizdomāties par grāmatas saturu – "pat iedomāties nevarēju, ka jau pēc pusstundas mana ierastā ikdiena tiks pārtraukta".
  • Toms Kreicbergs "Lopu ekspresis". Romāns par represijās cietušu latviešu dzimtu. Laura – meitene no Ulmaņlaiku Latvijas, kura pārcietusi izsūtījumu Krasnojarskā, un viņas mazdēls Pēteris – puisis, kurš ar postpadomju bagāžu plecos nokļuvis Volstrītas mahināciju džungļos.
  • Māra Zālīte "Pieci pirksti". Romāns "Pieci pirksti" ir autobiogrāfiska bērnības atmiņu grāmata, kurā autore tēlo atgriešanos kopā ar ģimeni mājās no Sibīrijas 20. gs. 50. gadu otrajā pusē un dzīvi Latvijā 50. un 60. gadu mijā.
  • Sandra Kalniete "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos". Pazīstamās politiķes autobiogrāfiskā grāmata, kura ieguvusi plašu atzinību arī ārpus Latvijas. "Grāmatas virsraksts "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" atspoguļo kādu patiesu epizodi. Izvešanas priekšvakarā brālis manai mammai uzdāvināja smalkas augstpapēžu kurpes, kurām bija lemts kļūt par viņas vienīgajiem apaviem pirmajā Sibīrijas gadā. Šis tēls man šķiet dziļi simbolisks, jo tajā apvienojas nesavienojamais – trauslums un rupjš spēks, neaizsargātība un beztiesīgums, eiropeiskais, civilizētais un drausmīgā Sibīrijas īstenība."
  • Krājums "Sibīrijas bērni". Faktoloģisks atmiņu un vēsturisku materiālu apkopojums. "No 1949. gada deportētajiem 52 % bija zemnieki, bērni un sirmgalvji 18 %, skolnieki – 16 %. No 1949. gadā izsūtītajiem bojā gāja 12 % vai 4941 persona. 1949. gada deportācijas savā ziņā bija nežēlīgākas pat par 1941. gada deportācijām. Jo, katrs ceturtais uz mūžu deportētais bija bērns. Katrs sestais bija vecāks par 60 gadiem. 1941. gada deportācijas bija mēģinājums nocirst galvu Latvijas inteliģencei. Šīm deportācijām vajadzēja iznīcināt zemniecību un tieši darbīgākos un čaklākos latviešu zemniekus, no kuriem totalitārais režīms baidījās visvairāk, jo uz tiem balstījās Latvijas brīvvalsts."
  • Jānis Riekstiņš "Bāreņu atgriešanās". Jānis Riekstiņš ir vēsturnieks, Naukšēnu bērnunama kādreizējais audzēknis. Viena no izpētes tēmām – Latvijas bāreņu likteņi pagājušajā gadsimtā. Par to izdotas vairākas grāmatas. Šajā dokumentu un atmiņu krājumā apkopoti materiāli par 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju deportēto bērnu – bāreņu un pusbāreņu – nogādāšanu Latvijā 1946. gadā.
  • Melānija Vanaga "Veļupes krastā". Viens no spilgtākajiem Sibīrijas izsūtījuma tēlojumiem latviešu literatūrā. Grāmata ir ne vien dokumentāls vēstījums par cilvēka fiziskajām ciešanām un morālās pretestības spējām, bet arī spēcīgs un spilgts, emocionāli iedarbīgs literārs darbs. Grāmata bagāta ar tā laikmeta liecībām – fotogrāfijām no ģimenes albuma, līdzgājēju vēlējumiem, dzejas rindām, domu izjūtām, vēstulēm un dialogiem. Grāmatā aptverts laikposms no 1941. gada 13. jūnija līdz 1957. gadam. Sešpadsmit sāpīgi gadi prom no dzimtenes un atgriešanās.
  • Melānija Vanaga "Dvēseļu pulcēšana". Tas ir spilgts vēstījums par izsūtījuma gadiem Sibīrijā. Melānijas Vanagas stāsts par sevi un savu dzimtu skar visu Vidzemes novadu un visu Latviju. Grāmatu varoņi lielākoties ir vienkārši cilvēki, kuru dzīves rakstniece pēta, apraksta, ieraksta tēvzemes liktenī, ieraksta vēsturē. "No senrakstiem, dienasgrāmatām, istabaugšu birām esmu izcēlusi daudz nevienam vairs zināmu notikumu un patiesību," saka Melānija Vanaga.
 
Carnikavas novada bibliotēka