2. n
ovembrī plkst 18.00 Carnikavas tautas namā "Ozolaine" tiks atklāta Sandras
Krastiņas personālizstāde "Viens vienīgs", kas noslēdz 2016. gadā aizsākto
izstāžu ciklu triloģiju "Latvijas matērija. Latvijas gars. Latvijas sapņi."
Ierašanās baltos kreklos.
Izstādes "Viens vienīgs" tēm
a skar jautājumu kā cilvēks pozicionējas sava laika sociālo, politisko kā a
rī kultūras pieņēmumu nospraustajos rāmjos. Sižetiski tas parādās baltu vīr
iešu kreklu gleznojumos. Krekls liek domāt par zināmu varas maskulīnā un de
individualizētā rakstura atsegšanu – to valkātāji ir promesoši, kaut kur ār
pus gleznas rāmjiem. Gleznojuma cikla nosaukums "Viens vienīgs" sevī ietver
vienlaicīgi tiešu un apvērstu nozīmi, uzsverot, ka ir kas tāds, kas mums i
r dots kā viens vienīgs, neatkārtojams, saudzējams, glabājams, kā zīme, ko
pasaulē spēj atstāt "viens vienīgs" indivīds. Tomēr kreklu var arī vairākkā
rt nomainīt – tā ieplūstot bezpersoniski tiražējamā bezvārda pūlī.
Mākslas zinātniece Inese Riņķe kataloga ievadtekstā "Sandras Krastiņas e
krāns" min: "Katrs gleznojums ir individualizēts – kreklu modeļi un to nere
dzamo īpašnieku žesti neatkārtojas. Varas fenomens transformē personību ano
nīmā masā. Šī tēma varētu pārvērsties pamācības stundā, bet Sandras Krastiņ
as arsenālā ir paņēmieni, kas ļauj tuvoties lielām tēmām bez didaktikas. Gl
eznu neviennozīmība, metaforiskums, īpašs mākslinieces redzes leņķis, kas a
utores iztēles ekrānā ļauj ikdienas priekšmetu ieraudzīt citādi. Saskatīt k
rekla – tas varētu būt arī skaistas klusās dabas sižets – simbolisko nozīmi
."
Māksliniece izmanto glezniecības veidu, kas ļauj iegrimt gais
mas un tumsas, esmes un nebūtības dimensijās, liekot tumšas krāsas slāni, k
as ar lieliem triepieniem atkal tiek ņemts nost no audekla, tā "izgaismojot
" un meklējot to, kas slēpts aiz lietu ārējās formas.
Izstāde Ca
rnikavas tautas namā "Ozolaine" apskatāma līdz 23. janvārim.
Sandra Krastiņa mācījusies Lat
vijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļā (1976–1982), prof
esora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā (1982–1986). Strādājusi par pedagogu
Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā. Latvijas Mākslinieku savienības muzeja i
zveidotāja un vadītāja (2001–2006), apgāda "Neputns" žurnāla "Dizaina Studi
ja" galvenā redaktore (2006–2012). Darbojusies arī grafikā un animācijā, ve
idojusi dizainu Latvijas Bankas kolekciju monētām. Izstādēs piedalās kopš 1
980. gada. Regulāri rīko personālās izstādes Rīgā, citviet Latvijā, arī ārv
alstīs.
Autores darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
(Rīga), Ludviga muzeja (Ķelne, Vācija), Valsts Tretjakova galerijas (Maska
va, Krievija) krājumā, kā arī daudzās citās muzeju un privātās kolekcijās L
atvijā un ārvalstīs.
Izstāžu cikla Latvijas matērija. La
tvijas gars. Latvijas sapņi. noslēgums
Vienlaicīgi ar i
zstādes atklāšanu tiek noslēgts arī Latvijas valsts simtgadei veltīts 3 gad
u izstāžu cikls, kas Carnikavā aizsākās 2016. gadā. Pirmajā gadā tika iepaz
ītas Latvijas matērijas – stikls, akmens, metāls, zemes māls, audums u.c.,
otrais gads iezīmēja nemateriālas vērtības – sarunu lokos tika apskatītas L
atvijas kultūrvidei nozīmīgas tēmas – kino un teātris, māksla, mūzika, trad
īcija un kultūra, zinātne, savukārt noslēdzošajā ciklā tika meklēta pirmvie
la jaunajai simtgadei un īstenoti projekti, iesaistot plašu iedzīvotāju lok
u.
Rīkotāji izsaka pateicību visiem izstāžu ciklu triloģijas vei
dotājiem, atbalstītājiem un vērotājiem, kas šo gadu laikā ir piedalījušies
triloģijas "Latvijas matērija. Latvijas gars. Latvijas sapņi" izstādēs, akc
ijās, sarunās u.c. notikumos, un aicina vēlreiz satikties 2. novembrī plkst
. 18.00, lai atklātu noslēdzošo izstādi un, baudot svētku kūku, kopīgi atsk
atītos uz paveikto.
Ierašanās pasākumā baltos kreklos.