Dzejas dienām veltīts koncerts "Dzejnieka mīla"
Carnikavas tautas namā "Ozolaine
", Jūras ielā 1a
Biļetes cena: 5 eur
Koncertā piedalās mūziķi Jānis Kurševs (tenors) un Agnese Egliņa (kl
avieres). Kā galvenais akcents programmā ir Roberta Šūmaņa izcilais dziesmu
cikls "Dzejnieka mīla", kas ir īstens kamermūzikas gardums.
Kā
kontrastu šim romantiskajam, iemīlējušajam dzejniekam mūziķi piedāvā latvie
šu komponista Jāņa Ķepīša solodziesmu pērli, kuras aizrauj ar savu humoru u
n neierasto mūzikas valodu, "Traktorista polku", kā arī koncertā būs iespēj
a dzirdēt Edvarda Grīga, Emīla Dārziņa, Alfrēda Kalniņa un Ingmāra Zemzara
muzikālos skaņdarbus.
ĪSUMĀ PAR AUTORIEM
Roberts Šūmani
s (Robert Schumann, 1810–1856) bijis nozīmīgs romantisma
laika vācu komponists un mūzikas kritiķis, kura viedokli uzklausīja un resp
ektēja gan tā laika elite, gan jauno skaņražu paaudze. Kompozīcijas laukā v
iņš devis ieguldījumu katrā no mūzikas žanriem, bijis kaismīgs novators, si
ntezējot un veidojot kā jaunus žanrus, tā arī formas. Šodien no Šūmaņa atst
ātā muzikālā mantojuma regulāri skan viņa klavierminiatūras un solodziesmas
. Samērā reti koncertprogrammās iekļaujas komponista vokālinstrumentālie op
usi, un, nedaudz biežāk, simfonijas, kas ir visnotaļ interesanti žanra para
ugi.
"Dzejnieka mīla" (1840) ir zināmākais starp Šūmaņa dziesmu
cikliem. Tā pamatā ir Heinriha Heines dzejoļu krājums "Liriskie intermeco"
(Lyrisches Intermezzo, 1822–1823), ko Heine pabeidzis 1823. gadā. Līdz 1840
. gadam Šūmanis lielākoties tika komponējis instrumentālmūziku, taču romant
iskā mīlas jūsma un laulības ar Frīdriha Vīka talantīgo meitu pianisti Klār
u Vīku rosināja jauno skaņradi pievērsties vokālajai mūzikai. Brīnumainajā
1840. gadā radās 130! solodziesmu. Ciklu "Dzejnieka mīla" veido 16 jūsmas p
ilnas dziesmas (4 no cikla 20 dziesmām publicētas atsevišķi), kas aptver pl
ašu emociju spektru un caur Heines dzejas rindām stāsta Šūmaņa vītu stāstu
par jauna mīlnieka jūtām, šaubām, ilūzijām un vilšanos.
Jaunākā
paaudze jo īpaši iemīļojusi izteiksmīgo un tēlaino miniatūru – "Kalnu karaļ
a alā", jaunības jūsmas pārņemtie apcer "Solveigas dziesmā" izdziedāto traģ
iku, savukārt mūzikā iesvaidītie atzinīgi vērtē Klavierkoncertu, klavieru m
iniatūras un dziesmas, arī mūziku Ibsena drāmai "Pērs Gints", kas pārdzimus
i divās orķestra svītās. Visi iepriekšminētie opusi attiecināmi uz norvēģu
tautiskā romantisma celmlauzi, 19. gadsimta otrās puses spilgtāko norvēģu k
omponistu – Edvardu Grīgu. Edvards Grīgs sevi uzskatīja par romantiķi. Mūzi
kā un mākslā viņš meklēja skaistumu, iedvesmu smeļoties Norvēģijas gleznain
ās, nereti skarbās dabas ainavās, norvēģu tautas mūzikā un mistikā, ko apvi
enoja ar vāciski tradicionālo, Leipcigā gūto šūmanisko kompozīcijas skolu.
Enerģiskā miniatūra "Kāzas Troldhaugenā" no "Lirisko skaņdarbu" burtnīcas k
omponēta 1896. gadā – atceroties Grīgu pāra 25. gadu kāzu jubilejas svinībā
m, kas risinājās Troldhaugenā, netālu no Bergenas – vietā, kur arvien apska
tāma Grīgu māja,, kas nu tapusi par memoriālo muzeju.
Latviešu k
omponistu – Emīla Dārziņa, Alfrēda Kalniņa, arī Jā
ņa Ķepīša solodziesmas savulaik veidoja izcilā latviešu tenora Jāņ
a Zābera pamatrepertuāru. Arī Antiņa loma, kurā Jānis Kurševs debitēja 2015
. gada vasarā, Siguldā, bijusi viens no Jāņa Zābera iecienītiem skatuves da
rbiem, kas aizvadītā gadsimta 60. gados saviļņoja un iedvesmoja klausītājus
visā Latvijā. "Jānis Zābers ir viens no maniem elkiem latviešu mūzikā" – g
andrīz pirms desmit gadiem, vēl dziedot kopā ar Raimondu Paulu, atzina Jāni
s Kurševs. Toreiz viņš kvēli sapņoja par operas skatuvi un kautrējās, ja kā
ds piesauca līdzību abu dziedoņu dabiski plūstošajā, izlīdzinātajā balss te
mbrā un sapņaini romantiskajā vizuālajā tēlā. Šodien Jānis Kurševs mērķtiec
īgi piepildījis sapni par operu un savā solokoncertā drosmīgi iekļāvis kā l
atviešu, tā pasaules kamermūzikas pērles.
IZPILDĪTĀJI
Dzie
dātājs Jānis Kurševs uzaudzis Lielplatones pagastā. Vokālo
mākslu apguvis pie Vilmāra Vasuļa Jelgavas mūzikas vidusskolā, pie Kārļa Z
ariņa un Anitas Garančas Latvijas Mūzikas akadēmijā. 2015. gadā Jānis Kurše
vs debitējis pirmajā lielajā lomā Arvīda Žilinska operā "Zelta zirgs", kur
Antiņa lomai Siguldas opermūzikas svētku uzvedumam viņu tika aicinājis svēt
ku direktors Dainis Kalns. J. Kurševs vairākkārt piedalījies arī citos oper
iestudējumos, dziedot Ilzes Arnes "Līsistratē", Domeniko Čimarozas "Slepena
jās laulībās", Ādama Ores operā "Gunda", Antona Rubinšteina "Dēmonā", Georg
a Frīdriha Hendeļa "Akīdā un Galatejā", Džuzepes Verdi "Falstafā". Viņš vai
rākkārt sadarbojies ar Latvijas Radio kori, koriem "Juventus", "Sidrabe", S
v. Marijas Magdalēnas draudzes jaukto kori, bet patlaban Kurševs dzied Latv
ijas Pareizticīgās baznīcas vīru ansamblī "Logos". Pateicoties samtainajam
un siltajam balss tembram, Kurševs vairākus gadus veiksmīgi sadarbojies ar
Raimondu Paulu, kā arī dziedājis atšķirīgos kamermūzikas koncertos. Dziedāt
ājs atzīst, ka viņam tuva Ingmara Zemzara mūzika, kā arī sprediķi. Jānis Ku
rševs studē Rīgas Augstākajā Reliģijas zinātņu institūtā (RARZI).
Pia nistes Agneses EGLIŅAS skatuves priekšnesumu raksturo dros mīga temperamenta dzirksts un sievišķīgi smalka intuīcija. Viņa vienlīdz sp oži iejūtas solistes, koncertmeistares vai kameransambļa dalībnieces ampluā un prot strauji apvienot sava talanta šķautnes.
Viņa ieguvusi Lielo mūzikas balvu 2010 Par izcilu darbu ansamblī un ir laureāte vairākos starpt autiskos konkursos Slovākijā, Lietuvā, Somijā un Anglijā par pianistes-konc ertmeistares sniegumu. Pianisti Agnesi Egliņu raksturo smalka skatuviskā iz jūta, rotaļīga precizitāte, spēles spars un atraktivitāte. Mūziķes karjerai attīstoties, aizvien biežāk norit regulāra koncertēšana ārzemēs. Agnese Eg liņa muzicējusi Dienvidāfrikas Republikā, Zambijā, Zimbabvē, Amerikas Savie notajās Valstīs (Ņujorkā, Vašingtonā, Klīvlendā), Igaunijā, Krievijā, Šveic ē, Gibraltārā, Itālijā, Vācijā, Austrijā, Albānijā, Norvēģijā, Somijā un ci tviet. Katru gadu pianiste sniedz vairākas meistarklases Latvijas un starpt autiskā līmenī. Pēdējā laikā Agnese Egliņa vairākkārt strādājusi ar jaunaji em mūziķiem Starptautiskajos latviešu jauno mūziķu meistarkursos Siguldā, S tarptautiskajos meistarkursos Otingenā, Vācijā, kā arī vadījusi meistarklas es Latviešu mūzikas svētkos Madonā un Starptautiskajos koka pūšaminstrument u kursos Haveā, Spānijā. Kopš 2014. gada vairākkārt sniegusi meistarklases un koncertus Lusakā, Zambijā un Johannesburgā, Dienvidāfrikas Republikā. Ag nese Egliņa dzimusi Liepājā mūziķu ģimenē. Pirmo muzikālo izglītību iegūst Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā un vēlāk Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Studijas pianiste turpina Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēm ijā un Cīrihes mūzikas augstskolā, kas absolvēta ar izcilību.
CONTACT:29541105 DTSTAMP:20260414T081544Z DTSTART:20170908T190000Z SEQUENCE:0 TRANSP:OPAQUE END:VEVENT END:VCALENDAR