BEGIN:VCALENDAR VERSION:2.0 PRODID:-//jEvents 2.0 for Joomla//EN CALSCALE:GREGORIAN METHOD:PUBLISH BEGIN:VEVENT UID:08cfc4968d15e24045ab9e8164f42b49 CATEGORIES:Default SUMMARY:Koncerts "Dzejnieka mīla" LOCATION:Carnikavas tautas nams "Ozolaine" DESCRIPTION;ENCODING=QUOTED-PRINTABLE:\n\n\n\n\nDzejas dienām veltīts koncerts "Dzejnieka mīla"\n8. septembrī plk st. 19:00\nCarnikavas tautas namā "Ozolaine", Jūras ielā 1a\nBiļetes cena: 5 eur\n\n\nKoncertā piedalās mūziķi Jānis Kurševs (tenors) un Agnese Egliņa (klavieres). Kā galvenais akcents programmā ir Roberta Šūmaņa izcilais dzi esmu cikls "Dzejnieka mīla", kas ir īstens kamermūzikas gardums.\n\nKā kont rastu šim romantiskajam, iemīlējušajam dzejniekam mūziķi piedāvā latviešu k omponista Jāņa Ķepīša solodziesmu pērli, kuras aizrauj ar savu humoru un ne ierasto mūzikas valodu, "Traktorista polku", kā arī koncertā būs iespēja dz irdēt Edvarda Grīga, Emīla Dārziņa, Alfrēda Kalniņa un Ingmāra Zemzara muzi kālos skaņdarbus.\n\n\nĪSUMĀ PAR AUTORIEM\n\n\nRoberts Šūmanis (Robert Schu mann, 1810–1856) bijis nozīmīgs romantisma laika vācu komponists un mūzikas kritiķis, kura viedokli uzklausīja un respektēja gan tā laika elite, gan j auno skaņražu paaudze. Kompozīcijas laukā viņš devis ieguldījumu katrā no m ūzikas žanriem, bijis kaismīgs novators, sintezējot un veidojot kā jaunus ž anrus, tā arī formas. Šodien no Šūmaņa atstātā muzikālā mantojuma regulāri skan viņa klavierminiatūras un solodziesmas. Samērā reti koncertprogrammās iekļaujas komponista vokālinstrumentālie opusi, un, nedaudz biežāk, simfoni jas, kas ir visnotaļ interesanti žanra paraugi.\n\n"Dzejnieka mīla" (1840) ir zināmākais starp Šūmaņa dziesmu cikliem. Tā pamatā ir Heinriha Heines dz ejoļu krājums "Liriskie intermeco" (Lyrisches Intermezzo, 1822–1823), ko He ine pabeidzis 1823. gadā. Līdz 1840. gadam Šūmanis lielākoties tika komponē jis instrumentālmūziku, taču romantiskā mīlas jūsma un laulības ar Frīdriha Vīka talantīgo meitu pianisti Klāru Vīku rosināja jauno skaņradi pievērsti es vokālajai mūzikai. Brīnumainajā 1840. gadā radās 130! solodziesmu. Ciklu "Dzejnieka mīla" veido 16 jūsmas pilnas dziesmas (4 no cikla 20 dziesmām p ublicētas atsevišķi), kas aptver plašu emociju spektru un caur Heines dzeja s rindām stāsta Šūmaņa vītu stāstu par jauna mīlnieka jūtām, šaubām, ilūzij ām un vilšanos.\n\nJaunākā paaudze jo īpaši iemīļojusi izteiksmīgo un tēlai no miniatūru – "Kalnu karaļa alā", jaunības jūsmas pārņemtie apcer "Solveig as dziesmā" izdziedāto traģiku, savukārt mūzikā iesvaidītie atzinīgi vērtē Klavierkoncertu, klavieru miniatūras un dziesmas, arī mūziku Ibsena drāmai "Pērs Gints", kas pārdzimusi divās orķestra svītās. Visi iepriekšminētie op usi attiecināmi uz norvēģu tautiskā romantisma celmlauzi, 19. gadsimta otrā s puses spilgtāko norvēģu komponistu – Edvardu Grīgu. Edvards Grīgs sevi uz skatīja par romantiķi. Mūzikā un mākslā viņš meklēja skaistumu, iedvesmu sm eļoties Norvēģijas gleznainās, nereti skarbās dabas ainavās, norvēģu tautas mūzikā un mistikā, ko apvienoja ar vāciski tradicionālo, Leipcigā gūto šūm anisko kompozīcijas skolu. Enerģiskā miniatūra "Kāzas Troldhaugenā" no "Lir isko skaņdarbu" burtnīcas komponēta 1896. gadā – atceroties Grīgu pāra 25. gadu kāzu jubilejas svinībām, kas risinājās Troldhaugenā, netālu no Bergena s – vietā, kur arvien apskatāma Grīgu māja,, kas nu tapusi par memoriālo mu zeju.\n\nLatviešu komponistu – Emīla Dārziņa, Alfrēda Kalniņa, arī Jāņa Ķep īša solodziesmas savulaik veidoja izcilā latviešu tenora Jāņa Zābera pamatr epertuāru. Arī Antiņa loma, kurā Jānis Kurševs debitēja 2015. gada vasarā, Siguldā, bijusi viens no Jāņa Zābera iecienītiem skatuves darbiem, kas aizv adītā gadsimta 60. gados saviļņoja un iedvesmoja klausītājus visā Latvijā. "Jānis Zābers ir viens no maniem elkiem latviešu mūzikā" – gandrīz pirms de smit gadiem, vēl dziedot kopā ar Raimondu Paulu, atzina Jānis Kurševs. Tore iz viņš kvēli sapņoja par operas skatuvi un kautrējās, ja kāds piesauca līd zību abu dziedoņu dabiski plūstošajā, izlīdzinātajā balss tembrā un sapņain i romantiskajā vizuālajā tēlā. Šodien Jānis Kurševs mērķtiecīgi piepildījis sapni par operu un savā solokoncertā drosmīgi iekļāvis kā latviešu, tā pas aules kamermūzikas pērles.\n\n\nIZPILDĪTĀJI\n\nDziedātājs Jānis Kurševs uza udzis Lielplatones pagastā. Vokālo mākslu apguvis pie Vilmāra Vasuļa Jelgav as mūzikas vidusskolā, pie Kārļa Zariņa un Anitas Garančas Latvijas Mūzikas akadēmijā. 2015. gadā Jānis Kurševs debitējis pirmajā lielajā lomā Arvīda Žilinska operā "Zelta zirgs", kur Antiņa lomai Siguldas opermūzikas svētku uzvedumam viņu tika aicinājis svētku direktors Dainis Kalns. J. Kurševs vai rākkārt piedalījies arī citos operiestudējumos, dziedot Ilzes Arnes "Līsist ratē", Domeniko Čimarozas "Slepenajās laulībās", Ādama Ores operā "Gunda", Antona Rubinšteina "Dēmonā", Georga Frīdriha Hendeļa "Akīdā un Galatejā", D žuzepes Verdi "Falstafā". Viņš vairākkārt sadarbojies ar Latvijas Radio kor i, koriem "Juventus", "Sidrabe", Sv. Marijas Magdalēnas draudzes jaukto kor i, bet patlaban Kurševs dzied Latvijas Pareizticīgās baznīcas vīru ansamblī "Logos". Pateicoties samtainajam un siltajam balss tembram, Kurševs vairāk us gadus veiksmīgi sadarbojies ar Raimondu Paulu, kā arī dziedājis atšķirīg os kamermūzikas koncertos. Dziedātājs atzīst, ka viņam tuva Ingmara Zemzara mūzika, kā arī sprediķi. Jānis Kurševs studē Rīgas Augstākajā Reliģijas zi nātņu institūtā (RARZI).\n\n\nPianistes Agneses EGLIŅAS skatuves priekšnesu mu raksturo drosmīga temperamenta dzirksts un sievišķīgi smalka intuīcija. Viņa vienlīdz spoži iejūtas solistes, koncertmeistares vai kameransambļa da lībnieces ampluā un prot strauji apvienot sava talanta šķautnes.\n\n\nViņa  ieguvusi Lielo mūzikas balvu 2010 Par izcilu darbu ansamblī un ir laureāte vairākos starptautiskos konkursos Slovākijā, Lietuvā, Somijā un Anglijā par pianistes-koncertmeistares sniegumu. Pianisti Agnesi Egliņu raksturo smalk a skatuviskā izjūta, rotaļīga precizitāte, spēles spars un atraktivitāte. M ūziķes karjerai attīstoties, aizvien biežāk norit regulāra koncertēšana ārz emēs. Agnese Egliņa muzicējusi Dienvidāfrikas Republikā, Zambijā, Zimbabvē, Amerikas Savienotajās Valstīs (Ņujorkā, Vašingtonā, Klīvlendā), Igaunijā, Krievijā, Šveicē, Gibraltārā, Itālijā, Vācijā, Austrijā, Albānijā, Norvēģij ā, Somijā un citviet. Katru gadu pianiste sniedz vairākas meistarklases Lat vijas un starptautiskā līmenī. Pēdējā laikā Agnese Egliņa vairākkārt strādā jusi ar jaunajiem mūziķiem Starptautiskajos latviešu jauno mūziķu meistarku rsos Siguldā, Starptautiskajos meistarkursos Otingenā, Vācijā, kā arī vadīj usi meistarklases Latviešu mūzikas svētkos Madonā un Starptautiskajos koka pūšaminstrumentu kursos Haveā, Spānijā. Kopš 2014. gada vairākkārt sniegusi meistarklases un koncertus Lusakā, Zambijā un Johannesburgā, Dienvidāfrika s Republikā. Agnese Egliņa dzimusi Liepājā mūziķu ģimenē. Pirmo muzikālo iz glītību iegūst Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā un vēlāk Emīla D ārziņa mūzikas vidusskolā. Studijas pianiste turpina Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Cīrihes mūzikas augstskolā, kas absolvēta ar izcilību .\n CONTACT:29541105 DTSTAMP:20260414T082056Z DTSTART:20170908T190000Z SEQUENCE:0 TRANSP:OPAQUE END:VEVENT END:VCALENDAR