Par godu Latvijas simtgadei izskanēs koncertuzvedums "Dziesma. Brīvība. Latvija."
Aicinām uz Latvijas valsts simtgadei veltītu koncertuzvedumu "Dziesma. Brīvība. Latvija.", kurā Latvijas stāstu izdzīvosim līdz ar atmodas laika dziesmās iekodēto spēku un brīvības alkām.
Tas ir stāsts par mums, par mani un Tevi, jo mums ir dots laiks, lai brīvu Latviju turpinātu savos darbos, domās un vārdos. Šis ir mūsu laiks.
Ar gleznotājas Sandras Krastiņas personālizstādi tiek noslēgts 3 gadu izstāžu cikls
2. novembrī plkst 18.00 Carnikavas tautas namā "Ozolaine" tiks atklāta Sandras Krastiņas personālizstāde "Viens vienīgs", kas noslēdz 2016. gadā aizsākto izstāžu ciklu triloģiju "Latvijas matērija. Latvijas gars. Latvijas sapņi." Ierašanās baltos kreklos.
Izstādes "Viens vienīgs" tēma skar jautājumu kā cilvēks pozicionējas sava laika sociālo, politisko kā arī kultūras pieņēmumu nospraustajos rāmjos. Sižetiski tas parādās baltu vīriešu kreklu gleznojumos. Krekls liek domāt par zināmu varas maskulīnā un deindividualizētā rakstura atsegšanu – to valkātāji ir promesoši, kaut kur ārpus gleznas rāmjiem. Gleznojuma cikla nosaukums "Viens vienīgs" sevī ietver vienlaicīgi tiešu un apvērstu nozīmi, uzsverot, ka ir kas tāds, kas mums ir dots kā viens vienīgs, neatkārtojams, saudzējams, glabājams, kā zīme, ko pasaulē spēj atstāt "viens vienīgs" indivīds. Tomēr kreklu var arī vairākkārt nomainīt – tā ieplūstot bezpersoniski tiražējamā bezvārda pūlī.
Ojāram Vācietim 85. gadskārta
Sagaidot dzejnieka Ojāra Vācieša 85. gadskārtu, Carnikavas novada dome sadarbībā ar Ojāra Vācieša muzeju un Ojāra Vācieša biedrību aicina iedzīvotājus uz dzejniekam veltītu pasākumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas ātrijā 2018. gada 13. novembrī plkst. 20.00, kur jau sešpadsmito reizi tiks pasniegta Ojāra Vācieša literārā prēmija dzejā, atklāts dzejas ierakstu albums "Runā Ojārs Vācietis" un izrādīts īpaši dzejnieka jubilejai veidots koncertuzvedums "Būs pali", pirmatskaņojot jaundarbus korim ar O.Vācieša dzeju.
O.Vācieša prēmija pirmoreiz pasniegta 1984.gadā, par kuras laureātiem kļuva dzejnieki Jānis Peters, Vitauts Ļūdēns un Ivans Dračs, 1988.gadā prēmiju saņēma Vizma Belševica, Māra Zālīte, Jānis Baltvilks un Juris Kronbergs, bet 1993.gadā Imants Ziedonis, Māra Mellēna, Ernests Spīčs, Valdis Muktupāvels un Guntars Godiņš.
Dokumentālā filma LUSTRUM
9. novembrī plkst. 19.00 piedāvājam Ginta Grūbes dokumentālo filmu LUSTRUM - VDK aģenti Latvijā un čekas metodes.1991. gadā puča laikā tika pārņemta daļa no VDK arhīviem Latvijā, tostarp arī vairāk nekā 4300 aktīvo aģentu kartotēka. Vairākus gadu desmitus tās publicēšanu vilcināja, līdz pirms četriem gadiem politiķi nolēma līdz 2018.gadam uzdot vēsturniekiem arhīvus izpētīt un tad publiskot. Lustrācija (Lustrum) bija viens no valsts pārvaldes principiem Romas impērijā, kas noteica, ka, mainoties valsts pārvaldei, iepriekšējās varas pārstāvji ceremoniāli atzīstas visos grēkos un zvēr uzticību jaunajai varai.
Lācplēša dienas pasākumi
Latvijas valsts simtgades gadā Lāčplēša dienas ietvaros Carnikavā 11. novembrī tiks rādīta zīmējumu izrāde bērniem, kas radoši iepazīstinās ar Latvijas valsts vēsturi, notiks saruna ar novadnieku Uldi Siliņu, kā arī svinīgi tiks atklāta Carnikavas novada Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem veltīta stēla.
Pārpratumu komēdija "Homo Novus"
26. oktobrī plkst. 19.00 tautas namā "Ozolaine" aicinām noskatīties mākslas filmu "Homo Novus", kas ir veidota pēc Anšlava Eglīša tāda paša nosaukuma romāna motīviem un ar smaidu uzlūko kaislības, kas valda 30. gadu beigu Rīgas mākslinieku dzīvē.
1938.gads, nabadzīgs mākslinieks Juris Upenājs ierodas Rīgā no laukiem tajā pašā laikā, kad izsmalcinātais Eižens Žibeika atgriežas no gleznošanas Parīzē ar cerībām saņemt sava tēvoča ievērojamo mantojumu. Kamēr mākslai uzticīgais Upenājs ar krāsainās Rīgas bohēmas palīdzību kāpj arvien augstāk, talantīgais diletants Žibeika krīt arvien zemāk. Vecais Žibeika visu savu mantojumu atstājis mākslinieku konkursam, kurā tiek piešķirta stipendija mācību braucienam uz Parīzi. Upenājs kuratora un kritiķa Kurcuma vadībā sastopas ar mākslas pasaules komiskajiem personāžiem un viņu atšķirīgo attieksmi pret iedzimtajām un pārņemtajām izteiksmes formām, pieredz panākumus un izgāšanos, nicinājumu un mīlestību. Eižens Žibeika zaudē naudu, mīļoto sievieti un konkursu, taču gūst glābiņa iespēju, nododoties savai glezniecībai. Upenājs triumfē konkursā, atmetot visus mēģinājumus pielāgoties manierisma modei un sekojot gleznotāja vecmeistara Piegāza padomam: "Patiesi mākslinieki cenšas gleznojot izprast, pietuvoties un atklāt savas tautas garu."