O.Vācieša portrets ir atveidots zibens šķērsgriezumā, savukārt L.Azarovas kapavieta simboliski ir balta lode – saulesgaisma, dzīvības gaisma, līdzsvars, sievišķā pilnība, mūžīgais izlīdzinājums. Tā man bija absolūti skaidra viena mirkļa ideja, ka pretstatā tumšajam granīta spriegumam un tā konfliktam ar zāli, L.Azarovai ir vajadzīgs, kas absolūts – balta lode. Kas var būt vēl vairāk absolūts? Es viņu izjūtu kā tādu putnu dzejniekam uz pleca, kāda viņa arī visu mūžu ir bijusi.

Pirmo reizi nokļūstot Carnikavas kapos, kas ir 23 metrus augsta kāpa, es sapratu, ka, ja izcirstu pamežu, varētu redzēt gan Gauju, gan, iespējams, tālumā arī jūru un saulrietu. Stāvot pie O.Vācieša kapa rudenī, bija tumšas nomākušās debesis, un tajās, kā tas rudeņos mēdz būt, plaiksnīja rūsa. Toreiz tas skats bija tika monumentāls, ka šis rūsas plaiksnījums man likās tāda dievišķa zīme. No tā patiesībā radās šī ideja par plaisu plaknē, kas ir ne tikai „Zibens pareizrakstības" poētika, bet arī šo divu lielo tēmu – turpināšanās un uzdrīkstēšanās – simbolisks atveidojums. O.Vācietis arī pats ļoti daudz ko uzdrīkstējās, dzīvojot un strādājot tādā laikā, kad daudz no tā, kas šobrīd ir pats par sevi saprotams, prasīja ļoti lielu uzdrīkstēšanos.
Piemineklī šī zāle, esot maiga un trausla, simboliski sevī nes uzdrīkstēšanos salauzt sastingušo un patētisko akmeni. Kādreiz mums šķita – kā tādu iekārtu, kāda bija padomju laikā, var salauzt? Bet brīžiem, cik šie trauslie dzejnieka vārdi, kurš tāpat kā zāle ir iznīcīgs, var būt tik stipri. Tie atstāj tik lielu plaisu un patiesībā „uzspridzina" savu laiku. Vācietis man pašai jaunībā bija tāds ideologs, un, pateicoties viņa dzejai, es izdzīvoju padomju laiku, sadzīvojot ar sevi."

LiteratūrzinātnieceJanīna Kursīte: „I.Rībena akmenī izgaismojusi dzejnieka un viņa dzīvesbiedres L.Azarovas latvisko „zibens pareizrakstību": sāpīgu, skaudru, bet ārkārtīgi tīru un pat negaidītu. Bijām pieraduši, ka Vācieša dzeja nenolaižas virs zemes, ka tieši Azarova ir zemes vārdu zinātāja un kopēja. Akmenī paradoksālā kārtā atspoguļojas dziļākais – Vācietis, rakstīdams par debesu dzīlēm un augstākajām vērtībām, alka pēc zemes vērtībām, Azarova, turēdamās pie mīļās zemes, iemiesoja sevī zvaigžņu vertikāli. Vācieša piemiņas daļa divpiemiņas zīmē arhitektes iemiesota četrstūrveida melnā pamatnē (zemes daļa, dzejas sakņu stabilitātes daļa). Azarovas daļa iemiesota baltā lodē – sievišķajā debesu simbolā. Debesis un zeme ir kopā un dod nojausmu mums par dzejas un dzīves divējādo dievišķo dabu – bez debesīm nav zemes, bez zemes debesis ir tukšas."

2012. gadā Carnikavas novada dome, O.Vācieša memoriālais muzejs un O.Vācieša biedrība kopā ar dzejnieka tuvākajiem radiniekiem rosināja sakārtot O.Vācieša un L.Azarovas kapavietu, izrādot cieņu dzejnieku nozīmīgajam veikumam dzīves laikā, vienlaicīgi radot estētiski sakārtotu vides ainavu ar kultūrvēsturisku nozīmi, kur pulcēties viņu talanta cienītājiem.

Paldies O.Vācieša piemiņas vietas izveidotājiem: Arhitektiem Ingūnai Rībenai un Uģim Zāberam, tēlniekam Gļebam Panteļejevam, akmeņkalim Guntim Pandaram, skulpturālo daļu piegādes un teritorijas labiekārtošanas darbu veicējiem SIA "Riga Rent" un personīgi projektu vadītājam Aivaram Ieviņam un valdes priekšsēdētājam Andrejam Laškovam, mākslinieciskās autoruzraudzības veicējam SIA "SZK/Z", skulpturālo daļu uzstādīšanas darbu īstenotājam SIA "Baltic International Construction Partnership", ģeotehniskās izpētes veicējam SIA "AM Ģeo" un granīta piegādātājam SIA "ZeRooms".

O.Vācieša piemiņas vietas izveides kopējās izmaksas ir 184 461,53 eiro, no kuriem pašvaldības finansējums ir 107 245,73 eiro, valsts finansējums – 74 147 eiro, bet ziedotāju atbalsts – 3068,53 eiro.

Carnikavas novada dome izsaka sirsnīgu pateicību ikvienam ziedotājam, kurš atbalstīja pieminekļa tapšanu!