Drukāt

Izstāžu cikls - veltījums Latvijas valsts simtgadei

.

koncepts LV 100 lapai

IZSTĀŽU CIKLS - TRILOĢIJA
Carnikava ir uzsākusi gatavošanās ceļu Latvijas valsts simtgadei, kā ietvaros tautas namā “Ozolaine” sākot ar 2016. gada janvāri ir atklāts trīs gadu izstāžu cikls: Latvijas matērija (2016), Latvijas gars (2017) un Latvijas sapņi (2018).

Trīs gadu laikā ir iespēja iepazīt un pieskarties Latvijā radītām materiālām un nemateriālām vērtībām, kā arī kopīgi iezīmēt nākotnes vīzijas un sapņus. Katra triloģijas daļa ir sadalīta astoņos posmos, veltot katru posmu savam materiālam vai tēmai. Pirmais cikla posms – Latvijas matērija ir izstāžu cikls, kas ļauj neierastā veidā iepazīt materiālus, kas ir pieejami Latvijas dzīlēs, iegūstami, pārstrādājot tās izaudzētās vai radītās matērijas. Cikla laikā tiek apskatītas 8 matērijas: Stikls, papīrs, āda, māls, koks, audums, akmens un metāls. Katram materiālam tiek veltīta mākslinieku izstāde vai tematiska ekspozīcija.  Izstādi ievada  radošo darbnīcu diena, kas ļauj praktiski iepazīties ar materiālu un sniedz izpratni par tā iespējām, izcelsmi un attīstības vēsturi Latvijā, kā arī ļauj to izjust, saklausīt un iepazīt tā prakstiskās īpašības. Otrais cikla posms – Latvijas gars ir sarunu cikls, kas ieved nemateriālo vērtību pasaulē – mūzika, dzeja, proza, zinātne, teātris u.c., aicinot uz sarunu katrā no jomām nozīmīgas personības, lai kopīgi rastu atbildes uz šobrīd aktuāliem jautājumiem un arī tuvinātos izpratnei par to, kas ir latviskā identitāte.
Trešais, noslēdzošais posms – Latvijas sapņi ļauj skatītājiem kļūt par kopējās nākotnes veidotājiem, meklē saskares punktus ar mūsdienu inovatīvajām tehnoloģijām, ļaujot ielūkoties tālāk par ierasto un zināmo. Tematiskie loki tiek papildināti ar tehniskās jaunrades eksperimentiem, multimediāliem projektiem, izglītojošām akcijām, kopīgi radītām mākslas vērtībām un nākotnes vīzijām. 


Latvijas materija lielaisLATVIJAS MATĒRIJA

Pirmā cikla posms – Latvijas matērija apskata 8 matērijas: Stikls, papīrs, āda, māls, koks, audums, akmens un metāls. Katram materiālam tiek veltīta mākslinieku izstāde vai tematiska ekspozīcija.  Izstādi ievada  radošo darbnīcu diena, kas ļauj praktiski iepazīties ar materiālu un sniedz izpratni par tā iespējām, izcelsmi un attīstības vēsturi Latvijā, kā arī ļauj to izjust, saklausīt un iepazīt tā prakstiskās īpašības. 

 

Latvijas gars lapaiLATVIJAS GARS
2017. gadā iesākas nākamā Latvijas Valsts simtgadei veltītā tēma – “Latvijas gars”, veidojot sarunu ciklu kopā ar Latvijas kultūrā nozīmīgām personībām. Meklēsim identitāti, kas veido mūsu pastāvēšanas pamatu dažādās jomās. 4. februārī iesāksim ar “Dzīva spēle”, kur aicināsim uz sarunu režisoru Viesturu Kairišu, mākslinieci Ievu Jurjāni un aktrisi BVaibu Broku, martā pievērsīsimies "Skaņrades garam" kopā ar mūzikas pasaules pārstāvjiem, 29. aprīlī visā Carnikavas novadā mākslas dienas ietvaros sajutīsim “Piejūras garu”, ko caur dažādām mākslas tehnikām un žanriem atklās mākslinieki, 2. jūnijā risināsim tēmu “Tradīciju gars”, no jauna atklājot latvisko tradīciju spēku, 3. septembrī kopā ar projektu 1836 pievērsīsimies Latvijas “Dabas garam”, 13. oktobrī, pieminot Latvijas dzejas dižgarus, caur Ojāru Vācieti un Imantu Ziedoni saklausīsim “Vārda spēku”, bet ciklu noslēgsim 8. decembrī, kopā ar Latvijas zinātniekiem atklājot sarunu loku “Apgaismots gars”.
 
Sarunu video ieraksti: / skatāmi arī sadaļā VIDEO
 
DZĪVA SPĒLE - saruna par teātri un kino ar režisoru Viesturu Kairišu, aktrisi Baibu Broku un mākslinieci Ievu Jurjāni. Sarunu vada žurnālists un režisors Pauls Timrots.
 
SKAŅRADES GARS - saruna par mūzikas mākslu Latvijā šodien un nākotnē. Sarunā piedalās Valsts akadēmiskā kora "Latvija" mākslinieciskais vadītājs un Latvijas mūzikas akadēmijas Kora diriģēšanas katedras vadītājs, diriģents Māris Sirmais, komponists un sitaminstrumentu virtuozs Rihards Zaļupe un dziedātāja, diriģente, komponiste Laura Jēkabsone. Sarunu vada mūzikas žurnālists un komponists Edgars Raginskis.
 
PIEJŪRAS GARS - saruna par mākslu. Piedalās gleznotāji Aleksejs Naumovs un Sandra Krastiņa, kā arī Jana Rozentāla mākslas skolas direktors Jānis Dukāts. Sarunu vada grafikas dizaineris, mākslas kritiķis, kurators un žurnālists Jānis Borgs.
 
TRADĪCIJAS GARS - saruna par tradīciju un nemateriālajām kultūras vērtībām Latvijā. Sarunā piedalās Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne un tradīciju kopēja no Rucavas Sandra Aigare. Sarunu vada režisors, simtgades jauniešu rotas vadītājs un 2018. gada deju lieluzveduma režisors Juris Jonelis.
 
Izstādes:
 
 
APGAISMOTS GARS - saruna par zinātnes lomu šodien un tās perspektīvām nākotnē. Sarunā piedalās kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, Jauno mediju kultūras centra RIXC vadītāja Rasa Šmite un uzņēmējs Dainis Bonda. Sarunu vada žurnāliste Sandra Kropa.
 
Latvijas sapni lapaiLATVIJAS SAPŅI
Trešais, noslēdzošais posms (2018) – Latvijas sapņi ļauj skatītājiem kļūt par kopējās nākotnes veidotājiem, ļaujot ielūkoties tālāk par ierasto un zināmo. Tematiskie loki tiks papildināti ar multimediāliem projektiem, izglītojošām akcijām, kopīgi radītām mākslas vērtībām un nākotnes vīzijām.
 
LATVIEŠU SAPNIS - mākslinieces Agneses Bules mākslas un sociālais projekts, kas ir autores domu un mākslas iespēju klejojums latviešu mītu, vēstures, poētikas un identitātes pasaulē. Izstādes atklāšanā tika veidots ēnu teātris, izmantojot mākslinieces trāpīgos stāstus par latviešiem.
 
SAPŅU ĶĒRĀJI - Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde. Izstādes atklāšanā radošajās darbnīcās bija iespēja spēlēties ar gaismas sapņiem.
Attēlu atskats
 
PIEJŪRAS SAPŅI - Mākslas dienu izstāde un zibakcija, IZSTĀDE / AKCIJA
 
IZSAPŅOT LATVIJU - bērnu mākslas darbu izstāde
Attēlu atskats
 
MŪSDIENU MITOLOĢIJA - latviskās identitātes meklējumi mūsdienu dizaina un tekstilmākslas kontekstā
Attēlu atskats
 
PIRMVIELA - mākslu sintēzes projekts, kur mākslas pirmvielai tuvojas literāts, mākslinieks un mūziķis
 
SĀKUMS - Sandras Krastiņas izstāde "Viens vienīgs", kas veltīta brīvības atbildības sajūtai un jauanajai valsts simtgadei