Sagaidot Latvijas simtgadi, novada iedzīvotāji, uzņēmēji, sportisti, skolēni, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, kā arī mākslinieki aicināti piedalīties valsts svētkiem veltītā akcijā "Piejūras sapņi", kuras laikā tiks veidots mūsu novada sveiciens Latvijai. Tā ir iespēja ikvienam no mums pateikties par skaistāko vietu, kur dzīvot, radīt, mācīties, sportot, strādāt, atpūsties un piepildīt savus sapņus.

Ideju par savu "Piejūras sapni" var īstenot jebkādā tehnikā, ar nosacījumu, lai kompozīcija ir apskatāma no augšas, jo mākslas performances tiks filmētas ar dronu palīdzību no "putna lidojuma", iemūžinot novadnieku vizuālo sveicienu Latvijai simtgadē. Idejas piemērs priekšstatam – no cilvēku grupām veidoti uzraksti vai zīmējumi, smiltīs veidoti uzraksti vai zīmējumi, no dažādiem materiāliem un priekšmetiem veidoti burti, cipari, uzraksti, zīmējumi, attēli, simboli u.c.

Akcija norisināsies 19. un 20. maijā visā Carnikavas novadā. Ikvienam interesentam, organizācijai vai kopienai ir iespēja līdz 16. aprīlim pieteikt savu dalību akcijā. Lai piedalītos, jāiepazīstas ar akcijas nolikumu, kas atrodams www.kultura.carnikava.lv un jāatsūta pieteikums.

Akcijas laikā uzņemtie video un foto materiāli vēlāk tiks apkopoti īsfilmā un simtgadei veltītā izdevumā.

Lai mūsu sveiciens un pateicība aizskan augstu un tālu izplatījumā!

Latvijas valsts simtgadei veltītā izstāžu cikla “Latvijas gars” ietvaros Carnikavā tiek atklāta galdautu izstāde “Tradīcijas gars” un norisinās saruna par tradīciju kopā ar kultūras mantojuma kopējiem un nozares vadītajiem.

ATTĒLU ATSKATS

Galdautu izstāde “Tradīcijas gars”, kas līdz 2. augustam būs apskatāma Carnikavas tautas namā “Ozolaine”, piedāvā apskatīt 10 tautas lietišķo mākslas studiju veikumu no visas Latvijas, privāto autoru darbus un arī ģimenes relikvijas. Daudziem galdautiem ir savi īpašie stāsti un senāku laiku atmiņas. Par izstādes simbolu ir kļuvis “Blusu” kroga galdauts, kas līdz ar atgūto ēku, kur nākotnē plānots ierīkot radošo amatu māju, ir tapis par daļu no Carnikavas novada kultūrvēsturiskā mantojuma. Savukārt, ar savas vecmammas Zelmas Klapares izšūtajiem galdautiem dalījās novadniece Dace Gatere, ļaujot iepazīt 30.-40. gadu galdautu modes tendences, bet Ksenijas Svecas vecvecmammas galdauti un dvieļi atklāj ukraiņu kultūras tradīciju, jo, kā vēsta izstādes koncepcija – Latvija vēsturiski ir veidojusies kā dažādu kultūru kopīgs saimes galds, un galdauts ir tā vērtība, kas atklāj mūsu dzimtas un kultūras dažādās svētku svinēšanas tradīcijas.

Bet izstādē tikai pavisam neliela daļa ir veltīta atskatam pagātnē. Pārējo ekspozīciju piepilda lielāki un mazāki goda vai ikdienas brīžiem paredzēti galdauti, kas katrs izceļas ar savu krāsu un rakstu ritmiem, niansēm un noskaņu, kā arī atspoguļo audēju lieliskās amatu prasmes. Galdauti ir austi, tamborēti un pīti. Aicinām apmeklēt izstādi, lai smeltos iedvesmu sava dzimtas godu galdauta izvēlei, kā arī sajustu tā nozīmīgo lomu ikdienas un svētku brīžos.

Izstādes atklāšanā piedalījās folkloras kopa “Cēlāji”, bet sarunu, kas sekoja atklāšanai, ievadīja folkloras kopa “Delve”, daloties savās sajūtās par tradīcijas garu, kas tverts pastaigās mežā, upju krastos un jūras malā, tā meklējot saikni pāri laiku lokiem ar senču mantojumu un senajiem dabas spēkiem. Sarunā, kas sekoja muzikālajam ievadam, piedalījās Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne un tradīciju kopēja no Rucavas Sandra Aigare. Sarunu vadīja režisors, simtgades jauniešu rotas vadītājs un 2018. gada deju lieluzveduma režisors Juris Jonelis.

Sarunas laikā tika meklētas atbildes uz jautājumu - kas ir tradīcija, kā mēs to saprotam un sajūtam šodien. Kādu vēlamies to nest rītdienā un kādi būtu veidi kā to pārmantot nākamajām paaudzēm. Saruna izvērtās plaša un tās pilno ierakstu būs iespēja noskatīties sākot ar jūnija vidu mājas lapā: kultura.carnikava.lv, video sadaļā.

Vēlreiz izsakām lielu pateicību tautas lietišķās mākslas studijām, kas piedalījās izstādē: Limbažu TLMS “Dzīne”, TLMS “Rota”, “Ataudze” un “Austra” no Rīgas, Tukuma “Durbe” un Talsu “Kurši”, Staiceles “Staicele” un “Saiva” no Ogres, “Sigulda” no Siguldas, kā arī īpašs paldies pašmāju brīnišķīgajam TLMS “Auseklītis” audējām, kas arī iekārtoja izstādes ekspozīciju.  Individuālajai dalībniecei Renātei Jarosei, kā arī Dacei Gaterei un Ksenijai Svecai par iespēju iepazīt savas dzimtas mantojumu un Carnikavas Novadpētniecības centram par ieskatu “Blusu” kroga vēsturē.

Izstāde apskatāma līdz 2. augustam Carnikavas tautas namā “Ozolaine”. Lūgums ierasties darbdienās no 12:00 līdz 17:00, iepriekš zvanot 26378644. Ir iespēja sarunāt arī citu apskates laiku.

 

Saulainā 27. maija novakarē Carnikavas Novadpētniecības centrā pulcējās pāri, kas laulībā nodzīvojuši 10, 25, 30, 35, 40 un pat 50 gadus, svinot rožu, sudraba, pērļu, koraļļu, rubīna un zelta kāzu jubilejas.

Kā ikkatru gadu Carnikavas novada dome sveic kāzu jubilārus novadā. Šoreiz pieteicās 9 pāri un svinības tika rīkotas Carnikavas novadpētniecības centrā, aicinot folkloras kopu „Atštaukas” no Liepājas vadīt līdzināšanas rituālu. Līdzināšanas rituāls ir daļa no senās vedību jeb kāzu godu tradīcijas, kas ietver dažādas simboliskās darbības. Lai pārliecinātos, ka pāris arī turpmāk dzīvos saticīgi un lai nostiprinātu laulības saites, vīri kūra uguni, bet sievas deva ziedu, svētībai un auglībai dzimtās, kopīgi tika vīts prievietiņš, ko iesēja akas vindā un, liekot labās kājas uz akmens, pāri vēl reizi svinīgi solījās sargāt un rūpēties vienam par otru.