Laivā cauri laikiem
4. augustā Carnikavas tautas namā "Ozolaine" atklāta interaktīva izstāde "Vēstures gars", aicinot lielus un mazus izstādes apmeklētājus iepazīt Carnikavas zvejniecības vēsturi un doties simboliskā ceļojumā cauri laikiem, par pavadoni izvēloties carnikaviešu uzticamāko līdzgaitnieci - laivu.
Laiva ir simbols Carnikavai kā vietai Gaujas un jūras tuvumā, kā arī simbols tās senajam arodam – zvejniecībai. Izstādē var uzzināt daudz interesantu faktu par zveju un tai nepieciešamajiem rīkiem, kā arī izmēģināt roku jūrnieku mezglu siešanā.
Carnikavas novads atrodas pie Gaujas ietekas jūrā, kas vēsturiski ir bijis nozīmīgs upju kuģniecības ceļš un zvejas vieta. Gaujas upes vārds sastopams jau XIII gs. dokumentos. Pa Gauju kuģoja gan tirgotāji, gan sirotāji, vēlāk tā kļuva slavena kā lašu un nēģu zvejas vieta, un upi izmantoja arī koku pludināšanai. Tā kā piejūras zeme bija smilšaina, galvenais ienākumu avots iedzīvotājiem bija nozvejoto zivju tirgošana. Lai tiktu pie zivīm, bija nepieciešamas laivas, un tās būvēja galvenokārt vietējie laivu meistari. Nav zināmu vēstures liecību, ka Carnikavā būtu būvēti buru kuģi, taču pagājušā gadsimta 70. un 80. gados šeit būvēja ļoti interesantas daudzkorpusu jahtas, to skaitā katamarānus, un viens no slavenākajiem XX gs. katamarāniem ir "Kaupo".
Katamarānu "Kaupo" būvēja Valdis Grenenbergs-Grīnbergs pēc konstruktora Alda Eglāja projekta, kurš savu pirmo katamarānu bija uzbūvējis jau 1959. gadā un ar to ieguvis 2. vietu Vissavienības burāšanas meistarsacīkstēs. Katamarānu būve tika aizsākta Carnikavā un Garupē.
Kapteiņa V. Grenenberga-Grīnberga vadībā pirmo reizi Latvijas burāšanas vēsturē ar "Kaupo" tika veikts ceļojums apkārt pasaulei, kurš ilga trīs gadus četrus mēnešus un divdesmit vienu dienu. Leģendāro ceļojumu uzsāka 1999. gada 31. oktobrī. Komanda pirmajam pasaules apceļojumam bija izvēlējusies virzienu no austrumiem uz rietumiem. Šis maršruts pasaules apceļotāju vidū tiek uzskatīts par ļoti grūtu, jo Horna raga (Dienvidamerikas galējo dienvidu punkts) apņemšana, kas jau tā ir burātājiem sarežģīts uzdevums, ir jāveic pret valdošo vēja virzienu. Komanda ceļā sastapās ar neskaitāmām grūtībām un sarežģījumiem, tomēr tai izdevās sasniegt plānoto mērķi, un 2003. gadā katamarāns "Kaupo" atgriezās mājās.
2008. gadā katamarāns "Kaupo" kapteiņa Aleksandra Popova vadībā devās otrajā ceļojumā apkārt pasaulei, izvēloties pretējo virzienu – no rietumiem uz austrumiem. Diemžēl 2009. gada nogalē pilnībā pārtrūka sakari ar "Kaupo" un tā komandu un vēl līdz šai dienai nav skaidru ziņu par tā likteni.
Izstādē pirmā ceļojuma dalībnieks Igors Pimenovs piedāvā ieskatu paša veidotajā kolekcijā par katamarānu "Kaupo". Būs apskatāms katamarāna makets, gleznas, kas atvestas no zīmīgām ekspedīcijas vietām, vēstules un citi materiāli.
Biedrība "Rīgas kuģis", kuras mērķis ir saglabāt vēsturiskās amatniecības zināšanas un prasmes koka kuģu būvniecībā Latvijā, izstādes laikā piedāvās apskatīt XII gs. Rīgas akvatorijā atrastā kuģa maketu, bet 26. augustā, Nēģu svētku laikā, no plkst. 10.00 līdz 18.00 "Pilsētas jahtkluba" bērnu burāšanas skola būs uz Carnikavas tautas namu atvedusi nelielu jahtu un dalīsies informācijā par iespējām bērniem apgūt burāšanas prasmes.
Izstādi var apskatīt katru darba dienu no plkst. 10:00 līdz 16:00 (citos laikos, iepriekš zvanot 29541105).