XVIII Carnikavas Nēģu svētki nosvinēti ar plašu izklaides un atpūtas programmu

Sestdien, 24. augustā, ar gastronomiskiem, sportiskiem un muzikāliem notikumiem nosvinēti XVIII Nēģu svētki Carnikavā. Šogad svētku oficiālā atklāšanā piedzīvots ilgi gaidītu notikumu – Carnikavas jaunā tiltiņa pār Vecgauju atklāšana.

 

Tradicionālā svētku gājiena dalībnieki bija pirmie, kas oficiāli šķērsoja jauno tiltiņu, pa kuru turpmāk novadnieki un viesi varēs ērti nokļūt no Carnikavas centra uz atpūtas vietām pie Gaujas un Carnikavas Novadpētniecības centru, bet Carnikavas zvejnieki – uz savām laivu piestātnēm pie Vecgaujas.

 

Visas svētku dienas garumā pilnā sparā ritēja andele amatnieku un vietējo ražotāju produkcijas tirdziņā, bet Carnikavas parkā un Gaujmalā uzstājās pazīstami mūziķi un grupas, norisinājās izklaides un atrakcijas bērniem un pieaugušajiem un varēja nogaršot gan uz oglēm ceptos Carnikavas nēģus un nēģus želejā, gan citus gardumus. Kā allaž, notika nēģu ātrēšanas un nēģu suši ātrēšanas sacensības.

 

Svētkos jau par tradīciju kļuvusi nēģu kulinārijas meistarklase, un šogad to vadīja mūziķis un televīzijas raidījumu vadītājs Roberto Meloni un raidījumu "Īstās latvju saimnieces" un "Kūku kari" dalībniece Ilze Briede, kas kopā gatavoja nēģu kūku, ar kuru cienāja klātesošos svētku viesus.

 

Svētku dalībnieki ar vikingu un zvejnieku laivām varēja doties uz Gaujas ieteku jūrā, un pēc tradicionālās laivu parādes pats Nēģu karalis stājās svētku gājiena priekšgalā, lai kopā ar novada kolektīviem dotos uz Carnikavas parku.

 

Carnikavas novada domes priekšsēdētājas Daiga Mieriņa sveica klātesošos novadniekus un viesus, aicinot baudīt pasākumu, ko Carnikavas novada pašvaldība galvenokārt saviem spēkiem rīko nu jau astoņpadsmito reizi.

 

Lai baudītu nēģu zupu, kas svētku galvenās saimnieces D. Mieriņas uzraudzīta 400 litru katlā vārījās kopš agra rīta, vajadzēja pacietīgi gaidīt rindā, jo gribētāju netrūka. Gardā viruma baudītāji tika aicināti ziedot jaunās Carnikavas baznīcas celtniecībai.

 

Svētku daudzveidīgo muzikālo programmu veidoja leģendārā grupa "Līvi", "Apvedceļš", "Latvian Blues Band", Ufo un estrādes apvienība "Kaija", "Carnival Youth", Nauris Puntulis, Marika Šaripo un Raimonds Macats un citi pazīstami mūziķi. Savukārt vēl nebijis koncerts Nēģu svētku ietvaros norisinājās Carnikavas promenādes galā – tur saulrieta gaidot notika Zanes Sniķeres un Daces Straumes gongu koncerts, pulcējot vairākus simtus klausītāju. Vēl viens nebijis notikums Nēģu svētku ietvaros šogad notika Gaujmalā, kur folkloras kopa "Ābols" veica pateicības rituālu Gaujai par tās labvēlību un bagāto nēģu lomu zvejniekiem.

 

Nēģu svētku sporta programmā šogad bija iekļauti: pludmales volejbols, strītbols, florbols, zolītes turnīrs, stieņa spiešana guļus, kā arī vairāki sportiski izaicinājumi no populāriem latviešu un ārzemju sportistiem – hokejista Kaspara Daugaviņa, vieglatlēta Māra Urtāna, norvēģu vieglatlēta Džaisuma Saide Ndure.

 

Gaujmalas "Iedvesmas piestātnē" svētku viesiem bija iespēja piedalīties dažādās radošajās darbnīcās un meistarklasēs un atpūsties skaistā vietā pie Gaujas. Savukārt pie Carnikavas Novadpētniecības centra tika daudzinātas nēģu ķeršanas tradīcijas un galvenie tradīciju saglabāšanas palīgi – Carnikavas zvejnieki. Viens no vecākajiem Carnikavas zvejniekiem – Arvīds Ozoliņš – izrādīja vēl pavisam nesen paša uzmeistaroto linuma nēģu murdu un stāstīja Carnikavas Novadpētniecības centra apmeklētājiem par nēģu ķeršanas tradīciju turpināšanu mūsdienās.

 

Nēģu svētki ir vērienīgākie svētki Carnikavas novadā, kuri ik gadu tiek svinēti augustā, atzīmējot nēģu zvejas sezonas atklāšanu. Turklāt kopš 2015. gada februāra Carnikavas nēģi ir iekļauti Eiropas Savienības (ES) Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Ar norādi "Carnikavas nēģi" marķē tikai Carnikavas novadā no 1. augusta līdz 1. februārim ar murdiem Gaujas lejtecē pie ietekas jūrā zvejotos svaigos un pārstrādātos nēģus, ja tie ražoti Carnikavas novadā atbilstoši specifikācijai. Carnikavas nēģu specifika un garšas īpašības saistītas ar Carnikavas iedzīvotāju prasmēm nēģu ieguvē un pagatavošanā, kas mantotas no paaudzes paaudzē jau kopš XVII. gs.