Filma "Tēvs nakts"
30. novembrī plkst. 19.00 Carnikavas tautas namā "Ozolaine" stāsts par rīdzinieka Žaņa Lipkes cilvēcību Otrā pasaules kara laikā režisora Dāvja Sīmaņa filmā "Tēvs nakts".
Leļļu izrāde visai ģimenei "Sarkangalvīte un vilks"
27.novembrī plkst.10.00 aicinām Carnikavas tautas namā "Ozolaine" noskatīties jautru un aizraujošu leļļu izrādi visai ģimenei "Sarkangalvīte un vilks"
Sarkangalvīte nav parasta meitene. Viņa prot karatē, dzied un mācās svešvalodas. Mežā Sarkangalvītei ir daudz draugu, par kuriem viņa rūpējas un kurus aizstāv. Bet kāpēc ceļš pie vecmāmiņas izrādās tik noslēpumu pilns? Un no kā tad mežā visi īsti baidās? To jūs uzzināsiet jaunajā leļļu izrādē bērniem un vecākiem "Sarkangalvīte un Vilks"
Gundegas Repšes personīgs stāsts par gleznotāju Kurtu Fridrihsonu
23. novembrī plkst. 19.00 aicinām noskatīties dokumentālo filmu "Kurts Fridrihsons" - personisks Gundegas Repšes stāsts par mākslinieku, garīgo skolotāju, autsaideru, ieslodzīto un nonkonformistu Kurtu Fridrihsonu Latvijas vēstures līkločos.Kurta Fridrihsona personības izstarojums varbūt ir pat pāraudzis viņa mākslas nozīmību - jo nepakļāvīgu un vienlaikus mākslā spilgtu cilvēku padomju Latvijā nebija daudz. Kā brēcošs kontrasts padomju dzīves īstenībai bija šarms un vieglums, ko Fridrihsons nesa sev līdzi no pirmskara civilizētās Eiropas un brīvās, pazaudētās Latvijas. Viņš bija paraugs un iedvesmas impulss daudziem cilvēkiem, kuru garīgā pasaule negribēja pieņemt pastāvošo sistēmu. Jo lielāka distance šķir Fridrihsona fizisko esamību no šodienas, jo reljefāk ieraugāms viņa personības savrupais un izcilais spēks. Iepretim tūkstošu masai, kas šodien aizbildinās ar kolaborācijaikomplimentāro frāzi "bija tādi laiki!", tādējādi attaisnojot savu nepretošanos un samierināšanos ar sistēmas skrūvītes lomu, savrupnieks un piemērs citādai iespējai ir eksistenciāli svarīgs.
Par godu Latvijas simtgadei izskanēs koncertuzvedums "Dziesma. Brīvība. Latvija."
Aicinām uz Latvijas valsts simtgadei veltītu koncertuzvedumu "Dziesma. Brīvība. Latvija.", kurā Latvijas stāstu izdzīvosim līdz ar atmodas laika dziesmās iekodēto spēku un brīvības alkām.
Tas ir stāsts par mums, par mani un Tevi, jo mums ir dots laiks, lai brīvu Latviju turpinātu savos darbos, domās un vārdos. Šis ir mūsu laiks.
Ar gleznotājas Sandras Krastiņas personālizstādi tiek noslēgts 3 gadu izstāžu cikls
2. novembrī plkst 18.00 Carnikavas tautas namā "Ozolaine" tiks atklāta Sandras Krastiņas personālizstāde "Viens vienīgs", kas noslēdz 2016. gadā aizsākto izstāžu ciklu triloģiju "Latvijas matērija. Latvijas gars. Latvijas sapņi." Ierašanās baltos kreklos.
Izstādes "Viens vienīgs" tēma skar jautājumu kā cilvēks pozicionējas sava laika sociālo, politisko kā arī kultūras pieņēmumu nospraustajos rāmjos. Sižetiski tas parādās baltu vīriešu kreklu gleznojumos. Krekls liek domāt par zināmu varas maskulīnā un deindividualizētā rakstura atsegšanu – to valkātāji ir promesoši, kaut kur ārpus gleznas rāmjiem. Gleznojuma cikla nosaukums "Viens vienīgs" sevī ietver vienlaicīgi tiešu un apvērstu nozīmi, uzsverot, ka ir kas tāds, kas mums ir dots kā viens vienīgs, neatkārtojams, saudzējams, glabājams, kā zīme, ko pasaulē spēj atstāt "viens vienīgs" indivīds. Tomēr kreklu var arī vairākkārt nomainīt – tā ieplūstot bezpersoniski tiražējamā bezvārda pūlī.
Ojāram Vācietim 85. gadskārta
Sagaidot dzejnieka Ojāra Vācieša 85. gadskārtu, Carnikavas novada dome sadarbībā ar Ojāra Vācieša muzeju un Ojāra Vācieša biedrību aicina iedzīvotājus uz dzejniekam veltītu pasākumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas ātrijā 2018. gada 13. novembrī plkst. 20.00, kur jau sešpadsmito reizi tiks pasniegta Ojāra Vācieša literārā prēmija dzejā, atklāts dzejas ierakstu albums "Runā Ojārs Vācietis" un izrādīts īpaši dzejnieka jubilejai veidots koncertuzvedums "Būs pali", pirmatskaņojot jaundarbus korim ar O.Vācieša dzeju.
O.Vācieša prēmija pirmoreiz pasniegta 1984.gadā, par kuras laureātiem kļuva dzejnieki Jānis Peters, Vitauts Ļūdēns un Ivans Dračs, 1988.gadā prēmiju saņēma Vizma Belševica, Māra Zālīte, Jānis Baltvilks un Juris Kronbergs, bet 1993.gadā Imants Ziedonis, Māra Mellēna, Ernests Spīčs, Valdis Muktupāvels un Guntars Godiņš.